AI ir rīks. Tu esi atbildība.

Nu ko, beidzot pienācis tas brīdis, kad viss sāk izklausīties pēc čatbota. PowerPoint prezentācijas, kas “radoši ģenerē saturu”, tekstu lapas, kuras lasot gribas atslēgties... un visi tādi priecīgi. "Skaties, AI uztaisīja!" Jā, un? Tas nenozīmē, ka tas ir labs.

Tev jāatceras viena lieta – AI nav glābējs. Tas ir kalkulators ar milzīgu apetīti pēc datiem. Tu ieliec iekšā atkritumus, viņš tev atpakaļ dod – pārsteigums – apstrādātus atkritumus ar pareizi saliktiem komatiem.

Bet AI taču ir gudrs?

Nē. Tu esi vai nu gudrs, vai ne. AI vienkārši atkārto to, ko ir redzējis. Tas neizdomā neko jaunu. Viņš nav radošs, viņš ir ļoti labi trenēts papagailis ar Google disku galvā. Cilvēks, kurš neprot domāt, no AI nekā neiegūs. Vai vēl trakāk, izliksies, ka iegūst. Tas ir bīstamāk.

Tātad – ko tas nozīmē praktiski?

Tas nozīmē, ka:– Tev pašam jāzina, ko tu gribi panākt.– Tev jāprot pajautāt sakarīgi.– Tev jāprot atpazīt, kad atbilde ir bullshits, un kad tā patiešām noder.– Un jā - tev arī jāuzņemas atbildība par to, ko AI tavā vietā "izdomāja".

Nav noslēpums: mēs redzam uzņēmumus, kas izmanto AI, lai ģenerētu “viedokļrakstus”, “idejas” un “inovācijas”. Bet neviena no tām nav viņējā. Tikai random mashups no visa, kas jau reiz ir bijis. 

Kāpēc tas viss ir svarīgi? 

Tāpēc, ka tu vēl esi vajadzīgs. Un būsi vajadzīgs.Tik ilgi, kamēr domāsi, pētīsi, kombinēsi un uzdosi pareizos jautājumus.

AI ir rīks. Un kā jau ar jebkuru rīku – jautājums nav, cik ass ir nazis. Jautājums ir, kurš to tur rokās.